We Never Change

Es gribu radīt. Es jūtu ka varētuj. Mākslu vai pārliecība. šonakt sapņoju, ka esmu stāvoklī, ka vēders ir ciets un sāp un tas bija nepatīkami. Bērnu es neradīšu, bet kko varētu. es tgd cenšos radīt attiecības, it kā nekas nebūtu bijis, it kā gads tiktu ignorēts, it kā šis tukšums starp cilvēkiem nekad nebūtu bijis
es tgd lādēju sex and the city aizkulises, es gribu būt viņas, viņas dod man pārliecību
coldplay klausijos kad laukos pie māsīcas mazgāju traukus, kad dzīvoju tur. tad mani mīlēja un uzskatīja par talantīgu, gudru, par attīstītu. tgd nav iemesla mani mīlēt, es traukus nemazgāju un neizlīdzu, neglaimoju un neprunāju. esmu kļuvusi savādāka. es vairs neizdzīvoju, es pārdzīvoju
man svilst vaigi- es dzēru melno balzāmu ar vīnogu sulu. šausmīgi negaršīgs, bet sniedz siltumu, un vai maz man ko vairāk vajag
rītdien tu varbūt atbrauksi un vrb paliksi pa nakti. es atkal esmu pieņēmusies svarā un tas mani tiešām sāpina, līdz laimei ir tikai 10 kg

at least we tried

Šī būs mana grēksūdze.
Ja var atrast dziesmu, tad var atrast arī dvēseli. Un mieru.
Es mīlu tevi.
Es daudz ko esmu sačakarējusi. Neesmu kopusi, veidojusi. Atgaiņājusi. uzspiedusi, dedzinājusi, pārkāpusi, dedzinājusi, pēc tam dūmus elpojusi, nodevusi...un... Bijusi augstprātīga. Grēkojusi.
tos vārdus, ko tu baigijies pateikt
es jau viņus pati sev biju teikusi
biju gaidījusi
kā asinis no vīriem
kā vīns straumēm- troja. Mūsu troja un intelekts.
es aiziešu, ja vajadzēs.
es tevi nepazīstu un tu mani arī nepazīsti. mums saskan scenāriji un godkāre. tikai tu esi savaldīgs. es esmu sieviete - histērija.
man nepieder nekas. pat mana pašapziņa nav mana, tas ir mirkļa impūs un dzīšanās pēc citām asinīm.
es 24 decembrī aiziešu uz baznīcu. ar ģimeni. un opapu.
es gribu laboties. es domāju ka pasaule griežas tikai ap mani un cilvēkiem, kas apmeklē solāriju. es varu tevi pazaudēt un es negribu tevi pazaudēt. es vnm visu pazaudēju.
es vakar tev atdzinos 9citēju sevi0 : es neesmu labs cilvēks. manī ir ļoti daudz sliktu īpašību. patiesībā, manī slikto īpašību ir daudz vairāk nekā labo. es tikai ātri pielāgojos cilvēkiem.
atklāju, ka nelaižu nevienu sev klāt.
kauns bija atdzīt, ka man ir viegli aiziet. arī no tevis būtu viegli, un tas sāp.
ka man nav sirds. nē, es tev taču pateicu, ka man nav sird, es teicu - es dzīvoju tā it kā man nebūtu sirds.
es gribu apvaldīt savus niķus un kaprīzes. iemācīties klusēt. SAVALDĪTIES.
Moby dziedē sāpes. ja arī būtu sāpes, es zinu droši, viņš tās dziedētu.
sajūta, it kā es būtu piedzimusi no jauna. it kā būtu dota iespēja sākt visu no jauna.
decembris taču. un man neriebjas.
agdievs, cik ļoti es esmu aizmaldījusies maldos.
velns, man liekas ka maucība ir laba un apsveicama, visiem cilvēkiem jābūt mākslīgi brūniem un jānēsā noteiktas firmas drēbes. un tas nebija kā līdzeklis, bet mērķis. pašmērķis.
manī nav nekā. bet es neesmu nelaimīga. ne arī labāka. ne par vienu.
gribas kādu labu grāmatu. tādu kā stundas. kas paņem un liek domār. pārdomāt.
tavos vecajos žurnālos, ko tu turi kāju palikņos , tajos bija intervija ar Binniju, džilindžera sievu, lasiju kad braucu mājās. tas bija tik skaisti. mēs arī tā varētu, jo mums tik daudz kas ir dots. tik daudz. un tu sasniegsi tik daudz. godīgi sakot, es nezinu vai es sasniegšu. es jau atkal grimstu. atka'. skolā. mani neintresē un sāk nepadoties. sekmes ļoti nokritušās. bet es centīšos laboties un to saku no visas sirds.
bet ja ir lieta, par ko es esmu pavisam pavisam droša - tu daudz kas dzīvē būsi. daudz sasniegsi. tas ir tikai laika jautājums. tu būsi kaalis. tevī ir viss kas vajadzīgs cilvēkam. tu iesi uz aktieriem. baudīsi bohēmu. un mainīsi pasauli un es tam patiešām ticu. es neko nezinu par sevi, bet par tevi zinu pavisam droši. tu esi karalis. un būsi tāds.
es noteikti nebūšu tev vairs ilgi līdzās. ilgi nē. ja mēs šito pārdzīvosim, ja mēs sapratīsim kā mēs varam paši sevi glāpt, k'
a mēs varam mūs glāpt, tad mēs vēl daudz ko izturēsim. ja mēs spēsim stipri gribēt mūsus glāpt, jo mīlestība no mums ir atkāpusies, es nezinu vai uz ilgu laiku, vai pārejoši. bet starp mums viņas uz doto brīdi nav. es mīlu tevi un tu mīli mani. bet starp mums tā vairs nav. šobrīd.
es pat nespēju atcerētioes, kā ir kaut ko spēcīgi just. kā ir bez vienaldzības. bez . kā ir ar sirdi.



tev manis ir par daudz. man tevis ir par maz.
mēs nespējam viens otru pieņemt. nespējam uzklausīt, jo patiesībā mūs tas neintresē, mēs viens otru pazīstam tikai tādus kādus esam izveidojuši savās ilūzijās. ambīcijās. vismaz, mēs nonācām pie secinājuma, ka ir jābeidz vienam otru idaliz''et. jo citādi. citādi - ir jau beidzies.

es gribu nogriest matus un palikt skaista. mans organisms mani vairs neatbilsta. man visu laiku sāp. ne konkrētas vietas. bet ir tāds nelabums, bezspēks un auksti.



patiesībā man nav neviena. vien pāris idaļizētu stāsti par cilvēkiem, kam pēc būtības. man būtu daudz jānozīmē. tikai šie stāsti nav patiesi.
nevienam es nepietrūkšu un .. neviens nepitrūks man. tas ir tik nožēlojami. kādreiz es biju emocionāla būtne. tgd, tgd es esmu vienīgi kaprīza. vienīgi kaprīza.



tiešām gribu lasīt. labas lietas. savu laiku lietderīgi pavadīt. sevi attīstīt. mainīt. es esmu kā miskaste. pilna ar sūdiem, līdz malām.


dodiet man lasīt!!!! dodiet lasīt!!!


es gribētu, lai mums būtu kā džilindžeram un binnijai. bet tas ir darbs . un mīlestība. liela mīlestība. lielāka par aizspriedumiem, nepatīkamām smakām un sadzīvi. tas nav kompromisss- tā ir mīlestība
tāda sajūta, it kā es nezinātu kā ir mīlēt. es esmu to pazaudējusi.
šīs dienas ir ļoti svarīgas manā dzīvē. ļoti. svarīgākas nekā man šķiet.

Mincen

Novēlēji brūnu ādu. Nu jēēēēbal!!!

Šīs nav manas mājas

Mājas ir tur, kur ir tava vieta, kur gulēt. Tikai viena vieta un tur neguļ neviens cits. Te tā nav. Tas nozīmē, ka šīs nav manas mājas.
Šonakt vētra. Un viss atkal ir sācies.

Savaldība

Trauksmes vairs nav. Lēnprātība. Vienprātība. Es sevi uzvarēju. Atradu mieru. Bildēs, skaņās un tavā tuvumā.
Un mana sirds ir atkal kopā ar Mums.
Miegs mani ņem, un lai men. Mani pieņēmumi nepareizi, aizrautība nevietā un ... bet lai... lai...man vienalga. Es atkal zinu, kā ir būt laimīgai. Un ne līdz galam. Bet laimīgai. Sajūtai kurā man jādzīvo. Paldies mīļais, ka man esi un mīli. Un ļauj mīlēt. Es vainīga nejūtos, tiešām nē, un nezinu vai vajadzētu, bet zinu kā ir sevi atrast. Zinu. Un novērtēju.
Zinu, kas mani sagaida. Brīvdienas nodzīvoju godam. Sex, mīlestība un labs ēdiens. Pilnība.
Agdievs!! Es tevi tik ļoti mīlu un tu esi mans cilvēks.
Šaubos, vai tev stātīšu par savām piedzīvotājām šaubām Bet tu atkal jutīsi manu mīlestību. Stiprāku. Un naivāku, varbūt.

Kontakts

Zini. Ir tik labi kā ir.
Bija neprāts, kaisle, apbrīna, alkahols, pohas, nepatikšanas, kauns, savaldība, pašsajūta, atdzīšanās, svešu skolu toletes, viņas greiserdība, vadības vilšas, smiekli, atkal smiekli un smaids, cepti kartupeļi, nepiepildīti sapņi - tavi.
ziniet, bet es atkal visu kontrplēju.
jā, uz mirkli bija kauns.
Bet reizēm draudzība ir svarīgāka, pat ja tā ir viltus, ja tu zini, ka neesi draugs, viņam.
Protams, ka man kko tas nozīmē. Bet vairs tu neesi sajūta. Tagad tu man esi tu, kā personība. Cilvēks. bet cilvēks nav sajūsma un aizraušanās.
Rīt es runāšu. Tik precīzi cik iespējam. Bet nevajag. Ar sirdi vajag.
Un cilvēki nemainās. Mēs viņus tikai labāk iepazīstam, varbūt attīstam. Bet nemainās. pat pēc scēnām, izmisuma, panikas, lielas mīlestības - nemainās. Es jau nu zinu. Par tevi un mani. Mēs nē. Ne mēs.
Bet tu zini, ka es šaubos par savu mīlestību. Tu jūti spēcīgāk, nekā man likās, nekā es ticēju.
Varbūt tu aiziesi. Varbūt es. Varbūtmēs paliksim kopā. Varbūt man sāpēs sirds.
Nē, man sāpēs. Jo Tu biji pats skaistākais, ko esmu piedzīovoju. Es neesmu pietiekami stipra, lai to nosargātu, lai ... es esmu vāja.
man liekas, ka visi cilvēki ir stulbi.
mana dzīve ir interesanta. Šos laikus es mūžīgi atcerēšos! Jūs visus esw mīlu.
Cepti kartupeļi un visi pārējie akseksuāri.
devītie.
man vairs nav viena cilvēka kam uzticēties. man tgd ir daudzi ar kuriem paklačoties. un es nezinu vai man nepatīk. es esmu stipra.
moby dziedē sāpes
pa minūtei vien. pa frāzei. bet vieglāk nepaliek.
Ar kontaktu man nav problēmas. Māku iepatikties gudriem cilvēkiem, maldināt viņus. esmu alkaholiķe un man piedod. Bērnībā lasiet pieaugušo literatūru un sanāks.
Sviests. Tas pats kas pagājušo nedēļ.
Atcerējos, ka teicu, ka nākošnedēļ man pāries. Un pārgāja. es ātri aizraujos un man apnīk.
tas arī ir viss. Noteikti es turpināšu.

Man patīk

Man patīk, ka pirms aizbraukšanas manas rokas smaržo pēc mandarīniem. Siltiem zābakiem ir vietas uz manām pēdām. Man patīk tas satraukums, ko es jūtu. man patīk. Un trīcēt kā skuķim, jā, kā skuķim.
Mani mati ir lokaini un melni un man patīk. Patīk, kā tie neklausa. tie ir mani. Ieveidoti.
Es negribu bantes, negribu. Man patīk kā ir. Tā sajūta, kas ir svarīgāka par pārējām. Es nezinu, kur mani vedīs.

Nerakstās

Es nevaru neko izdarīt. Es gribu ar tevi elpot dūmu mutuļus. Tu man atgādināji bulli, kad pūti gaisu caur degunu. Nupat atcerējos. Man atkal nāca smiekli. Vēlos, lai tu noformē manus dokumentus, lai padari darbus manā vietā. Kaut tev laikam nav datora. Protams, tas ir tikai iemesls.
Es negribētu būtu sava pielūktā Salvadora Dali glezna. Negribu, lai mani izkārnijumi simbolizētu kādas skaistas lietas.
Man nerakstās, kas jāraksta. Domas haotiskas . Bet šodien tik ļoti nesāp sirds un ir ko elpot.
Šodien es baudīšu konfortu. Pajāt man. Gribu, lai nāc man līdzi.
Kopā sēžot ar tevi uz smirdīgiem soliem, kad braucām pāri tiltam jutos kā septītajā klasē. Laikam nozīmē vairāk nekā man likās.
Rīt es skaistīšu Ojāra Vācieša dzejoli par tautas kalpu.
Es esmu pārāk konkrēta.
Es tomēr ļoti negribu, lai tu uzzini par šo visu. Es gribu palikt iedomīga tavās acīs, un protams palikt mīļa un smieklīga.
Agdievs, tas atstāj pārāk lielu iespaidu uz manām darba spējām.
Es esmu atrauga mākslas priekšā. Es tikai citēju, varbūt, intepretēju.
Mūsu vairs nav. Nav par ko runāt. Tu stāsti muļķīgas atblāzmas no bijušā. Un man neceļas roka atbildēt.
Uz rinķi maita iet. Uz rinķi.
Es cienu padevību, raganas un gejus. Es neesmu nekas no iepriekšminētā. Latvija ir mana dzimtene. Mamma nepērk mandarīnus, jo mājās esot āboli. Es esmu jukusi un dzīvoju ar jukušajiem. Šonakt kāds aiz sienas skaļi krāca. Un ja izlasa? Ja paņem un saprot? Nesapratīs. Nākošnedēļ es pati nesapratīšu.
Un nav jau ar svarīgi. Nav, ne pa visam.
Varbūt es apnikšu.
Mana mamma adīs tev rozā cimdiņus uz Ziemassvētkiem. Tev patika šī doma. Tā ir tava ideja.
Es neesmu tik racionāla cik vēlētos.

Vienalga

Ziniet, man tiešām brīžiem ir vienalga. Tāpat cilvēki nāk un iet. Tāpat viņi līdzi nes līdzīgas sajūtas. Es nesūdzos. Un arī neuztraucos.
Manas atdziņas ir kā sačurāts jūras ūdens - patīkamas, līdz brīdim kamēr neapjaut, kas tas ir. Tomēr, nekas neparasts.
Es zinu, ja būtu par 15 kilogramiem vieglāka, es būtu laimīgāka. Es gribētu izskatīties nožēlojami mazā kleitiņā, nevis biksēs. Pārdzīvot un izdzīvot visu to pašu.
Es gribētu būt okeāns. kad biju maza, tad ļoti to gribēju. Man likās tik forši būt kaut kam tādam, kas spēj ieskaut haizivis, vaļus un salas.

Nevaru atbildēt

Es neesmu gatava iedot tev savu folija piepildīto balonu. Man noriebies, ka tu raudi. Es vemju no cigaretēm, kaut tās ir tik eleganti smēķēt. Suni nomazgāt, bļāviens, savu suni mazgā, Tu!! Es gribu vilkt zilu džemperi, gribu, lai tas man piestāv, negribu, lai manām asarām nebūtu krāsa. Gribu, es nezinu. Vai atkal tas ir klususm, citi sauc to par trulumu, man nē... Man tas nav trulums, man tas ir klusum. Tā ir apmātība. Tā ir tradīcija. Aiziet ziemā. Nejūtība.
Es gribētu, lai ir savādāk. Lai var plunčāties gumijas baseinā un dzert arbūzu sulu. Lai nav jādomā. Bet es nevaru tgd domāt. Man nav laika. Man ir jāglābj jūsu pakaļas. Attiecības.

EMOCIJAS

Atlaist vienu emociju. Citu nogalēt, apslāpēt, nievāt, sist, plēst'. Tu runā par emocijām?

Melni briļļu ietvari, man likās tik mīļi, tu piedāvājies tādus nēsāt, jo man tādi ir.

Sirds sāp. Nopietni. Dodiet man validolu. Dodiem boldrejāņus, vai kā viņus tur raksta. Dzeršu vīgriežu tēju. Dzenos pēc izmisuma.

Klausos kā klavieres spēlē. Saules un putekļu gaismā. klusi, nosvīdušu plaukstu, tu skar mūziku, redzi mūziku un stāsti man... Nevajag.

pieskaries pie pleca un aizej. Aizej, jo es lieku tev iet. jo biļete jau nopirkta. beidz, cik daudz ararēles. Maita uz rinķi iet. Maita.

Var jau arī klusāk. Bet tā nav vieglāk. Tad man jābūt citai. savādākai. ... Man nevajag tavu augumu. Tikai uzmanību. Klātbūtni. No attāluma.

tagad man nav ko elpot. tas viss mani beidz nost. Un es zinu, ka tā jau ir bijis. tikai nu tas ir ten, reiz bija uz papīra. Folijā tvaicēta vista. man riebjas, jo es zinu ar ko tas beidzas. Šīs ir beigas. Parasti garas. Četru mēnešu izstieptas. Un argumenti - katru dienu citi. saskaņo ar mani, kad man iet. ļauj man iet. es tieršām nezinu. Bet, kas saista, kas saist, ja pāri nekas nepaliek. pasaka apnīk, tās sajūtas nav ilkstošas.

Kokus nezāģē, man patīk kā saule viņos spīd. mums bija savs koks. tālu tas bija. Nesen. Kad man likās, ka es spēju. es spēju. ilgi. es neizvēlos scenāriju. es meloju, es izvēlos viņu. Man vajag skaisti, intrigu, asaras. bet paliek vienīgi tukšums. man riebjas. Man sāp un nav ibumetīna. tas fiziskais ir tik ļoti saistīts ar to visu. Pārtika.

Ej pa sarkano gaismu, es nevarēju, man nāca smiekli, es pierodu.... redzēšu tevi vēl pāris gadus, un es zinu, ka tas pāries. Pāries vrb nākošnedēl. Tu es spēle. Kā vienmēr. ne vienmēr, šī ir tikai otrā reize.

Es esmu bezjūtīga. man žēl, man ļoti žēl. Šodien ar viņu (sieviešu dzimtas pārstāvi) dzēru te'ju, viņa uz vecuma paliek skaista. viņa mani saprata. nenosoda. Es gribētu būt tik pat gudra. tikai es zinu ko tas prasa. no cilvēka. kam ir jāiziet caur, lai spētu pats sev piedot.

Es neesmu nekāda daneāla stīla.

Tik daudz tavu lietu ir tavas. un man reibst galva. es eju sviestā. Es nevaldu pār sevi. man sāp sirds un ir milzīga apetīte. Un man ir... patiesībā man nekā nav. pilnīgi nekā. un no rakstīšanas nepaliek vieglāk, tas ir tikai laiks, ko es veltu sev.

Nē, es tiešām brīnos, cik gan grūti ir tā, nejust neko.

Varētu būt laimīga par to kas ir, bet nē, jātēlo jau ir tik tālu, kamēr pati sevi iznieko. Agdievs!!! Es esmu nogurusi pati no sevis. Man riebjas.

klavieres ir labas, bet šoreiz tās nenomierina.

Mana aiziešana ir lēkmjveida. Parasti ziemās. Man tiešām nav ko elpot. es gribu to sasodīto vīgriežu tēju. novelc savu balto kreklu un kliedz uz mani. lai es just . lai es justu kaut ko, vismaz kaut ko. bet es nejūtu. tas dzen izmisumā, mans organisms cieš. tas ir stresā, jo dvēsele atsakās just un izsvērt. Mani kaitina, patiešām

Iedodiet man privāto telpu. kaut es vairs nevaru bez cilvēkiem. Ja nedzirdu, ka man kāds līdzās elpo, tad nespēju iemikt.

uz tava sarkankoka ādas.

Mani nesaista.