Man patīk, ka pirms aizbraukšanas manas rokas smaržo pēc mandarīniem. Siltiem zābakiem ir vietas uz manām pēdām. Man patīk tas satraukums, ko es jūtu. man patīk. Un trīcēt kā skuķim, jā, kā skuķim.
Mani mati ir lokaini un melni un man patīk. Patīk, kā tie neklausa. tie ir mani. Ieveidoti.
Es negribu bantes, negribu. Man patīk kā ir. Tā sajūta, kas ir svarīgāka par pārējām. Es nezinu, kur mani vedīs.
svētdiena, 2008. gada 9. novembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru