piektdiena, 2008. gada 14. novembris

Kontakts

Zini. Ir tik labi kā ir.
Bija neprāts, kaisle, apbrīna, alkahols, pohas, nepatikšanas, kauns, savaldība, pašsajūta, atdzīšanās, svešu skolu toletes, viņas greiserdība, vadības vilšas, smiekli, atkal smiekli un smaids, cepti kartupeļi, nepiepildīti sapņi - tavi.
ziniet, bet es atkal visu kontrplēju.
jā, uz mirkli bija kauns.
Bet reizēm draudzība ir svarīgāka, pat ja tā ir viltus, ja tu zini, ka neesi draugs, viņam.
Protams, ka man kko tas nozīmē. Bet vairs tu neesi sajūta. Tagad tu man esi tu, kā personība. Cilvēks. bet cilvēks nav sajūsma un aizraušanās.
Rīt es runāšu. Tik precīzi cik iespējam. Bet nevajag. Ar sirdi vajag.
Un cilvēki nemainās. Mēs viņus tikai labāk iepazīstam, varbūt attīstam. Bet nemainās. pat pēc scēnām, izmisuma, panikas, lielas mīlestības - nemainās. Es jau nu zinu. Par tevi un mani. Mēs nē. Ne mēs.
Bet tu zini, ka es šaubos par savu mīlestību. Tu jūti spēcīgāk, nekā man likās, nekā es ticēju.
Varbūt tu aiziesi. Varbūt es. Varbūtmēs paliksim kopā. Varbūt man sāpēs sirds.
Nē, man sāpēs. Jo Tu biji pats skaistākais, ko esmu piedzīovoju. Es neesmu pietiekami stipra, lai to nosargātu, lai ... es esmu vāja.
man liekas, ka visi cilvēki ir stulbi.
mana dzīve ir interesanta. Šos laikus es mūžīgi atcerēšos! Jūs visus esw mīlu.
Cepti kartupeļi un visi pārējie akseksuāri.
devītie.
man vairs nav viena cilvēka kam uzticēties. man tgd ir daudzi ar kuriem paklačoties. un es nezinu vai man nepatīk. es esmu stipra.
moby dziedē sāpes
pa minūtei vien. pa frāzei. bet vieglāk nepaliek.
Ar kontaktu man nav problēmas. Māku iepatikties gudriem cilvēkiem, maldināt viņus. esmu alkaholiķe un man piedod. Bērnībā lasiet pieaugušo literatūru un sanāks.
Sviests. Tas pats kas pagājušo nedēļ.
Atcerējos, ka teicu, ka nākošnedēļ man pāries. Un pārgāja. es ātri aizraujos un man apnīk.
tas arī ir viss. Noteikti es turpināšu.

Nav komentāru: