iespējams.

Iespējams, mana dvēsele nav kaijas dvēsele un es tavas rokas skūpstu nepareizā laikā. Iespējams, mana krāsa nav pelēka krāsa un jūra mani neuzrunā ziemā. Iespējams, man bail no košuma, no siltuma un sevis, jo savu pieminekli izkalt akmenī ir salīdzinoši vieglāk, nekā atrast sevi līdzcilvēkos un viņu priekā.

Stāsts.

Man patīk kaijas, zivju ķeskas rijot tās nekļūst par kripatu pelēkākas.
Es Tev varētu izstāstīt stāstu par mājām, celtām pēc vīrieša un sievietes formām, iepretīm viena otrai. Es zem viņām smēķēju kafijas cigaretes no kurām man nepaliek slikti, apbrīnoju, ka ir cilvēki, kas dzīvo, sievietes gurnos, vīrieša plecos, dzīvos stāstos un lietās ar sirdi.
Es gribu būt vējšs. Vējšs pie jūras un sasilušas smiltis. Es gribu būt mirklis, kurš piepilda telpu. Kam piemīt sava noteikta smarža. Kas nesadeg ikdienas steigā un nevajadzīgos darbos. Es gribu būt mirklis, ko cilvēki ar fotogrāfisku precizitāti saglabā savā atmiņā. Kā zāles smaržu pēc pļaujas, kā jūras sāli uz ādas. Kā slapjus vai sasilušus akmeņus.
Ar mums runā tie cilvēki, ar ko mums ir vērts runāt un reizēm atkārtoti. Ar mums notiek tās lietas, kam ir jānotiek. Un reizēm atkārtoti. No mums aiziet tie cilvēki, kuriem ir jāaiziet un mēs aiziejam no tiem cilvēkiem no kuriem mums ir jāaiziet. Un reizēm atkārtoti.
Un mans augums nav instruments. Es Tev nebūšu ne arfa, ne čells, ne ērģeles. Un man vienalga, kādus stāstus Tu caur mani stāsti. Un piedodiet man manas ambīcijas, manas bailes, manas kaislības. Līdz dvēselei ir jāiet basām kājām un bez kosmētikas.

Tie palagi

Kam nebūs grēku atdzī, tas dzīvos laimīgs. neviens nav solījis. varbūt vajadzētu, vajadzētu vairāk piespiesties, atrauties. vajadzētu piedod, sev.
Nu paņem tās blondās matu šķipsnas, aizver savas acis un neliec man iekšēji asiņot un pāvērsties strutās.
Tev ir lielākas acis nekā man sākumā likās, gludāka āda.
Es gribu savu vietu. Nevis savus cilvēkus. Man telpa ir svarīgāka par laiku. Man tumsu gribas un siltumu. Nopūstas sveces smaržu palagos.

Es biju anatomijas muzejā, redzēju maziņus bērniņus placentā.


Un neļķes no čigāniem pirktās
Tavas asaras manos lina svārkos
Ņem apsien manu lakatu
Ap saviem ievainotajiem un izsmietajiem gurniem

Man apnicis klausīties vaimanās
Es negaidīšu nākošo dzīvi
Lai kā kaķis dzīvotu ar tevi jumta istabās

Novēliet man labu laiku
Sauli un siltu lietu kad raganas dzimst.
Jūsus pašus man nevajag.



Kur pavasaris, kur silts rudens?
No kā esmu gatava atteikties, lai būtu laimīga.

Izsmēķēt cigareti pie dīķa, kurā zelkši pārojas. vemt purpursarkanu biešu zupu un vākt gulbju mēslus. Piedod, es izvilku beiktu gulbi no krūma. un man nebija žēl.

Man nepietrūkst vasaras un tavas uzraudzošās uzmanības.
Man nepietrūkst tas, ka man tevis nepietrūkt.

We Never Change

Es gribu radīt. Es jūtu ka varētuj. Mākslu vai pārliecība. šonakt sapņoju, ka esmu stāvoklī, ka vēders ir ciets un sāp un tas bija nepatīkami. Bērnu es neradīšu, bet kko varētu. es tgd cenšos radīt attiecības, it kā nekas nebūtu bijis, it kā gads tiktu ignorēts, it kā šis tukšums starp cilvēkiem nekad nebūtu bijis
es tgd lādēju sex and the city aizkulises, es gribu būt viņas, viņas dod man pārliecību
coldplay klausijos kad laukos pie māsīcas mazgāju traukus, kad dzīvoju tur. tad mani mīlēja un uzskatīja par talantīgu, gudru, par attīstītu. tgd nav iemesla mani mīlēt, es traukus nemazgāju un neizlīdzu, neglaimoju un neprunāju. esmu kļuvusi savādāka. es vairs neizdzīvoju, es pārdzīvoju
man svilst vaigi- es dzēru melno balzāmu ar vīnogu sulu. šausmīgi negaršīgs, bet sniedz siltumu, un vai maz man ko vairāk vajag
rītdien tu varbūt atbrauksi un vrb paliksi pa nakti. es atkal esmu pieņēmusies svarā un tas mani tiešām sāpina, līdz laimei ir tikai 10 kg

at least we tried

Šī būs mana grēksūdze.
Ja var atrast dziesmu, tad var atrast arī dvēseli. Un mieru.
Es mīlu tevi.
Es daudz ko esmu sačakarējusi. Neesmu kopusi, veidojusi. Atgaiņājusi. uzspiedusi, dedzinājusi, pārkāpusi, dedzinājusi, pēc tam dūmus elpojusi, nodevusi...un... Bijusi augstprātīga. Grēkojusi.
tos vārdus, ko tu baigijies pateikt
es jau viņus pati sev biju teikusi
biju gaidījusi
kā asinis no vīriem
kā vīns straumēm- troja. Mūsu troja un intelekts.
es aiziešu, ja vajadzēs.
es tevi nepazīstu un tu mani arī nepazīsti. mums saskan scenāriji un godkāre. tikai tu esi savaldīgs. es esmu sieviete - histērija.
man nepieder nekas. pat mana pašapziņa nav mana, tas ir mirkļa impūs un dzīšanās pēc citām asinīm.
es 24 decembrī aiziešu uz baznīcu. ar ģimeni. un opapu.
es gribu laboties. es domāju ka pasaule griežas tikai ap mani un cilvēkiem, kas apmeklē solāriju. es varu tevi pazaudēt un es negribu tevi pazaudēt. es vnm visu pazaudēju.
es vakar tev atdzinos 9citēju sevi0 : es neesmu labs cilvēks. manī ir ļoti daudz sliktu īpašību. patiesībā, manī slikto īpašību ir daudz vairāk nekā labo. es tikai ātri pielāgojos cilvēkiem.
atklāju, ka nelaižu nevienu sev klāt.
kauns bija atdzīt, ka man ir viegli aiziet. arī no tevis būtu viegli, un tas sāp.
ka man nav sirds. nē, es tev taču pateicu, ka man nav sird, es teicu - es dzīvoju tā it kā man nebūtu sirds.
es gribu apvaldīt savus niķus un kaprīzes. iemācīties klusēt. SAVALDĪTIES.
Moby dziedē sāpes. ja arī būtu sāpes, es zinu droši, viņš tās dziedētu.
sajūta, it kā es būtu piedzimusi no jauna. it kā būtu dota iespēja sākt visu no jauna.
decembris taču. un man neriebjas.
agdievs, cik ļoti es esmu aizmaldījusies maldos.
velns, man liekas ka maucība ir laba un apsveicama, visiem cilvēkiem jābūt mākslīgi brūniem un jānēsā noteiktas firmas drēbes. un tas nebija kā līdzeklis, bet mērķis. pašmērķis.
manī nav nekā. bet es neesmu nelaimīga. ne arī labāka. ne par vienu.
gribas kādu labu grāmatu. tādu kā stundas. kas paņem un liek domār. pārdomāt.
tavos vecajos žurnālos, ko tu turi kāju palikņos , tajos bija intervija ar Binniju, džilindžera sievu, lasiju kad braucu mājās. tas bija tik skaisti. mēs arī tā varētu, jo mums tik daudz kas ir dots. tik daudz. un tu sasniegsi tik daudz. godīgi sakot, es nezinu vai es sasniegšu. es jau atkal grimstu. atka'. skolā. mani neintresē un sāk nepadoties. sekmes ļoti nokritušās. bet es centīšos laboties un to saku no visas sirds.
bet ja ir lieta, par ko es esmu pavisam pavisam droša - tu daudz kas dzīvē būsi. daudz sasniegsi. tas ir tikai laika jautājums. tu būsi kaalis. tevī ir viss kas vajadzīgs cilvēkam. tu iesi uz aktieriem. baudīsi bohēmu. un mainīsi pasauli un es tam patiešām ticu. es neko nezinu par sevi, bet par tevi zinu pavisam droši. tu esi karalis. un būsi tāds.
es noteikti nebūšu tev vairs ilgi līdzās. ilgi nē. ja mēs šito pārdzīvosim, ja mēs sapratīsim kā mēs varam paši sevi glāpt, k'
a mēs varam mūs glāpt, tad mēs vēl daudz ko izturēsim. ja mēs spēsim stipri gribēt mūsus glāpt, jo mīlestība no mums ir atkāpusies, es nezinu vai uz ilgu laiku, vai pārejoši. bet starp mums viņas uz doto brīdi nav. es mīlu tevi un tu mīli mani. bet starp mums tā vairs nav. šobrīd.
es pat nespēju atcerētioes, kā ir kaut ko spēcīgi just. kā ir bez vienaldzības. bez . kā ir ar sirdi.



tev manis ir par daudz. man tevis ir par maz.
mēs nespējam viens otru pieņemt. nespējam uzklausīt, jo patiesībā mūs tas neintresē, mēs viens otru pazīstam tikai tādus kādus esam izveidojuši savās ilūzijās. ambīcijās. vismaz, mēs nonācām pie secinājuma, ka ir jābeidz vienam otru idaliz''et. jo citādi. citādi - ir jau beidzies.

es gribu nogriest matus un palikt skaista. mans organisms mani vairs neatbilsta. man visu laiku sāp. ne konkrētas vietas. bet ir tāds nelabums, bezspēks un auksti.



patiesībā man nav neviena. vien pāris idaļizētu stāsti par cilvēkiem, kam pēc būtības. man būtu daudz jānozīmē. tikai šie stāsti nav patiesi.
nevienam es nepietrūkšu un .. neviens nepitrūks man. tas ir tik nožēlojami. kādreiz es biju emocionāla būtne. tgd, tgd es esmu vienīgi kaprīza. vienīgi kaprīza.



tiešām gribu lasīt. labas lietas. savu laiku lietderīgi pavadīt. sevi attīstīt. mainīt. es esmu kā miskaste. pilna ar sūdiem, līdz malām.


dodiet man lasīt!!!! dodiet lasīt!!!


es gribētu, lai mums būtu kā džilindžeram un binnijai. bet tas ir darbs . un mīlestība. liela mīlestība. lielāka par aizspriedumiem, nepatīkamām smakām un sadzīvi. tas nav kompromisss- tā ir mīlestība
tāda sajūta, it kā es nezinātu kā ir mīlēt. es esmu to pazaudējusi.
šīs dienas ir ļoti svarīgas manā dzīvē. ļoti. svarīgākas nekā man šķiet.

Mincen

Novēlēji brūnu ādu. Nu jēēēēbal!!!

Šīs nav manas mājas

Mājas ir tur, kur ir tava vieta, kur gulēt. Tikai viena vieta un tur neguļ neviens cits. Te tā nav. Tas nozīmē, ka šīs nav manas mājas.
Šonakt vētra. Un viss atkal ir sācies.