Es gribu radīt. Es jūtu ka varētuj. Mākslu vai pārliecība. šonakt sapņoju, ka esmu stāvoklī, ka vēders ir ciets un sāp un tas bija nepatīkami. Bērnu es neradīšu, bet kko varētu. es tgd cenšos radīt attiecības, it kā nekas nebūtu bijis, it kā gads tiktu ignorēts, it kā šis tukšums starp cilvēkiem nekad nebūtu bijis
es tgd lādēju sex and the city aizkulises, es gribu būt viņas, viņas dod man pārliecību
coldplay klausijos kad laukos pie māsīcas mazgāju traukus, kad dzīvoju tur. tad mani mīlēja un uzskatīja par talantīgu, gudru, par attīstītu. tgd nav iemesla mani mīlēt, es traukus nemazgāju un neizlīdzu, neglaimoju un neprunāju. esmu kļuvusi savādāka. es vairs neizdzīvoju, es pārdzīvoju
man svilst vaigi- es dzēru melno balzāmu ar vīnogu sulu. šausmīgi negaršīgs, bet sniedz siltumu, un vai maz man ko vairāk vajag
rītdien tu varbūt atbrauksi un vrb paliksi pa nakti. es atkal esmu pieņēmusies svarā un tas mani tiešām sāpina, līdz laimei ir tikai 10 kg
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru