Vienalga

Ziniet, man tiešām brīžiem ir vienalga. Tāpat cilvēki nāk un iet. Tāpat viņi līdzi nes līdzīgas sajūtas. Es nesūdzos. Un arī neuztraucos.
Manas atdziņas ir kā sačurāts jūras ūdens - patīkamas, līdz brīdim kamēr neapjaut, kas tas ir. Tomēr, nekas neparasts.
Es zinu, ja būtu par 15 kilogramiem vieglāka, es būtu laimīgāka. Es gribētu izskatīties nožēlojami mazā kleitiņā, nevis biksēs. Pārdzīvot un izdzīvot visu to pašu.
Es gribētu būt okeāns. kad biju maza, tad ļoti to gribēju. Man likās tik forši būt kaut kam tādam, kas spēj ieskaut haizivis, vaļus un salas.